Sprache
ändern
Planētas mūsu Saules sistēmā
Gongustjørnurnar í okkara sólskipan

1. a og 6. b Vonsild Skole

Übersetzt von Asta Wolles
3
4

Mūsu Saules sistēma sastāv no astoņām planētām, kuras riņķo ap Sauli. Pirmās četras ir iežu jeb Zemes grupas planētas un pēdējās četras ir gāzu planētas. Saule ir liela zvaigzne.

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Í okkara sólskipan eru átta gongustjørnur, sum mala kring sólina. Fýra tær fyrstu eru úr steini, og fýra tær seinastu eru úr gassi. Sólin er ein stór gongustjørna.

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
5
6

Planētas, sākot no tuvākās Saulei, sauc: Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Visas ir nosauktas romiešu mitoloģijas dievu vārdos.

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Nevndar frá sólini og úteftir eita gongustjørnurnar: Merkur, Venus, Tellus (Jørðin), Mars, Jupiter, Saturn, Uranus og Neptun. Allar eru uppkallaðar eftir gudum í rómversku gudalæruni.

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
7
8

Merkurs ir tumša un neapdzīvota Zemes grupas planēta. Temperatūra dienā var sasniegt līdz pat 450°C un nokristies līdz -170°C naktī. Tā ir mazākā planēta.

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Merkur er ein myrk og oyðin gongustjørna úr steini. Hitin kann koma heilt upp í 450 hitastig um dagin og niður í -170 kuldastig um náttina. Hon er hin minsta gongustjørnan.

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
9
10

Venera ir trešā mazākā planēta. Tā ir arī visspilgtākā, tāpēc to bieži redz no Zemes. Temperatūra uz Veneras vienmēr ir aptuveni 465°C.

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Venus er hin triðiminsta gongustjørnan. Hon er eisini tann bjartasta, og tí sæst hon ofta av Jørðini. Hitin á Venus er altíð umleið 465 hitastig.

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
11
12

Zemi latīniski sauc “Tellus jeb Terra”. Tā ir Veneras izmērā. To dēvē arī par “zilo planētu”, tādēļ ka aptuveni 70% klāj ūdens. Tā ir vienīgā planēta, uz kuras ir zināma dzīvība. Apkārt Zemei riņķo Mēness.

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Í veruleikanum eitur Jørðin Tellus. Hon er um somu stødd sum Venus. Hon verður eisini kallað “Hin bláa gongustjørnan.” Tað kemst av, at umleið 70% av henni  er undir í vatni. Hon er einasta gongustjørnan, har vit vita við vissu, at lív er at finna. Mánin melur um Jørðina.

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
13
14

Marsu dēvē par sarkano planētu. Uz Marsa temperatūra ir zemāka nekā uz Zemes, vidēji -60°C. Marsam ir divi pavadoņi. Uz Marsa nosūtītas vairākas bezpilota kosmosa raķetes. Tiek strādāts, lai kādreiz nākotnē nosūtītu cilvēkus uz Marsu.

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Mars verður kallað “Hin reyða gongustjørnan.” Tað er kaldari á Mars enn á Jørðini. Í meðal eru -60 kuldastig. Mars hevur tveir mánar. Fleiri ómannað rúmdarfør eru send til Mars. Ætlanin er at senda fólk á Mars einaferð í framtíðini.

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
15
16

Jupiters ir lielākā planēta visā Saules sistēmā un sver gandrīz trīs reizes vairāk nekā visas pārējās planētas kopā. Tā ir gāzu planēta ar cietu kodolu. Jupiteram ir 63 zināmi pavadoņi.

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Jupiter er størsta gongustjørnan í allari sólskipanini og vigar næstan tríggjar ferðir so nógv sum allar hinar gongustjørnurnar til samans. Hon er úr gassi við einum føstum kjarna. Jupiter hevur 63 mánar, sum vit vita um.

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
17
18

Saturns ir otra lielākā planēta. Tā ir planēta ar visskaidrāk redzamo gredzenu. Arī Saturns ir gāzu planēta. Saturnam ir 62 zināmi pavadoņi.

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Saturn er næststørsta gongustjørnan. Hon er tann gongustjørnan, har ringarnar kring hana eru týðiligast. Saturn er eisini úr gassi. Saturn hevur 62 mánar, sum vit vita um.

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
19
20

Urāns bija pirmā planēta, kuru atklāja (1781.gadā). Tā ir vismierīgākā gāzu planēta Saules sistēmā. Tur gandrīz nav vētru. Tai nav cietas virsmas, bet ir daudz ledus. Temperatūra ir -200°C. Urāns „ripo” apkārt Saulei.

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Uranus var fyrsta gongustjørnan, sum granskarar raktu við - í 1781. Hon er hin róligasta gongustjørnan úr gassi í sólskipanini. Har eru næstan eingir stormar. Yvirflatan er ikki føst, men har er nógvur ísur. Har eru -200 kuldastig. Uranus melur runt um sólina.

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
21
22

Neptūns līdzinās Urānam. Tas ir mazliet mazāks, bet sver vairāk. Uz Neptūna ir visspēcīgākās viesuļvētras visā Saules sistēmā. Var būt vējš ar ātrumu virs 2000 km/h. Ir zināmi apmēram 14 pavadoņi apkārt Neptūnam.

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Neptun líkist Uranus. Hon er nakað minni, men vigar meiri. Á Neptun eru tær ringastu ódnirnar í allari sólskipanini. Vindurin kann koma upp í 2000 km/t. Neptun hevur 14 mánar, sum vit vita um.

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
23
24

Vai jūs zināt kaut ko citu, kas atrodams mūsu Saules sistēmā?

LV
DA NB IS SV DE LT UK LSM

Veitst tú um annað, sum finst í okkara sólskipan?

DA NB IS SV DE LV LT UK LSM
FO
DA NB IS SV DE LT UK LSM
25
Planētas mūsu Saules sistēmā

Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh/ Nuotraukos/ Photo:
S1+4: Manvendra Singh - pixabay.com
S6: Image Editor - flickr.com
S8+10+12+16+18+20+22: NASA - commons.wikimedia.org
S14: ESA - commons.wikimedia.org
S24: Pxhere.com
© 2019 atlantbib.org
Forrige side Næste side
X