da
Zurück zur Suche
Sprache
ändern
ändern
daPlanētas mūsu Saules sistēmā
Planeterne i vores solsystem
1. a og 6. b Vonsild Skole
4
Mūsu Saules sistēma sastāv no astoņām planētām, kuras riņķo ap Sauli. Pirmās četras ir iežu jeb Zemes grupas planētas un pēdējās četras ir gāzu planētas. Saule ir liela zvaigzne.
Vores solsystem består af otte planeter, som kredser rundt om solen. De første fire er klippeplaneter og de sidste fire er gasplaneter. Solen er en stor stjerne.
6
Planētas, sākot no tuvākās Saulei, sauc: Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Visas ir nosauktas romiešu mitoloģijas dievu vārdos.
Planeterne hedder tættest fra solen: Merkur, Venus, Tellus (Jorden), Mars, Jupiter, Saturn, Uranus og Neptun. Alle er opkaldt efter guder fra den romerske mytologi.
8
Merkurs ir tumša un neapdzīvota Zemes grupas planēta. Temperatūra dienā var sasniegt līdz pat 450°C un nokristies līdz -170°C naktī. Tā ir mazākā planēta.
Merkur er en mørk og øde klippeplanet. Temperaturen kan nå helt op på 450ºC om dagen og ned til -170ºC om natten. Det er den mindste planet.
10
Venera ir trešā mazākā planēta. Tā ir arī visspilgtākā, tāpēc to bieži redz no Zemes. Temperatūra uz Veneras vienmēr ir aptuveni 465°C.
Venus er den tredje mindste planet. Den er også den mest lysstærke, og kan derfor ofte ses fra Jorden. Temperaturen på Venus er altid omkring 465℃.
12
Zemi latīniski sauc “Tellus jeb Terra”. Tā ir Veneras izmērā. To dēvē arī par “zilo planētu”, tādēļ ka aptuveni 70% klāj ūdens. Tā ir vienīgā planēta, uz kuras ir zināma dzīvība. Apkārt Zemei riņķo Mēness.
Jorden hedder egentlig Tellus. Den er på størrelse med Venus. Den kaldes også “Den blå planet”. Det skyldes at ca. 70% er dækket af vand. Det er den eneste planet med kendt liv. Rundt om jorden kredser månen.
14
Marsu dēvē par sarkano planētu. Uz Marsa temperatūra ir zemāka nekā uz Zemes, vidēji -60°C. Marsam ir divi pavadoņi. Uz Marsa nosūtītas vairākas bezpilota kosmosa raķetes. Tiek strādāts, lai kādreiz nākotnē nosūtītu cilvēkus uz Marsu.
Mars kaldes “Den røde planet”. På Mars er temperaturen koldere end på jorden. I gennemsnit -60℃. Mars har to måner. Man har sendt flere ubemandede rumraketter til Mars. Man arbejder på at sende mennesker til Mars engang i fremtiden.
16
Jupiters ir lielākā planēta visā Saules sistēmā un sver gandrīz trīs reizes vairāk nekā visas pārējās planētas kopā. Tā ir gāzu planēta ar cietu kodolu. Jupiteram ir 63 zināmi pavadoņi.
Jupiter er den største planet i hele solsystemet og vejer næsten tre gange så meget som alle andre planeter tilsammen. Det er en gasplanet med en fast kerne. Jupiter har 63 måner, man kender til.
18
Saturns ir otra lielākā planēta. Tā ir planēta ar visskaidrāk redzamo gredzenu. Arī Saturns ir gāzu planēta. Saturnam ir 62 zināmi pavadoņi.
Saturn er den næststørste planet. Det er den planet med de tydeligste ringe rundt om. Saturn er også en gasplanet. Saturn har 62 kendte måner.
20
Urāns bija pirmā planēta, kuru atklāja (1781.gadā). Tā ir vismierīgākā gāzu planēta Saules sistēmā. Tur gandrīz nav vētru. Tai nav cietas virsmas, bet ir daudz ledus. Temperatūra ir -200°C. Urāns „ripo” apkārt Saulei.
Uranus var den første planet, man opdagede - i 1781. Det er den mest rolige gasplanet i solsystemet. Der er næsten ingen storme. Den har ingen fast overflade men meget is. Temperaturen er -200℃. Uranus “ruller” rundt om solen.
22
Neptūns līdzinās Urānam. Tas ir mazliet mazāks, bet sver vairāk. Uz Neptūna ir visspēcīgākās viesuļvētras visā Saules sistēmā. Var būt vējš ar ātrumu virs 2000 km/h. Ir zināmi apmēram 14 pavadoņi apkārt Neptūnam.
Neptun ligner Uranus. Den er lidt mindre, men vejer mere. På Neptun er der de kraftigste orkaner i hele solsystemet. Der kan være vinde på over 2000 km/t. Man kender til 14 måner rundt om Neptun.
24
Planētas mūsu Saules sistēmā
Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh/ Nuotraukos/ Photo:
S1+4: Manvendra Singh - pixabay.com
S6: Image Editor - flickr.com
S8+10+12+16+18+20+22: NASA - commons.wikimedia.org
S14: ESA - commons.wikimedia.org
S24: Pxhere.com
© 2019 atlantbib.org
X