Skift
sprog
1:a världskriget i Danmark
1. Pasaules karš Dānijā

6.a Vonsild Skole (NZ)

Oversat til lettisk af Enija Undīne Brakše
3
4

1:a världskriget startade 1914 och slutade 1918. Orsaken till kriget var mordet på Franz Ferdinand, som var ärkehertig i Österrike. Mannen, som dödade Franz Ferdinand, var serben Gavrilo Princip.

1. Pasaules karš sākās 1914. gadā un beidzās 1918. gadā. Kara iemesls bija Franča Ferdinanda slepkavība, kurš bija erchercogs Austrijā. Vīrietis, kurš nogalināja Franci Ferdinandu, bija serbs Gavrilo Princips.

5
6

Danmark var neutral i kriget, för att man fruktade, att deltagande kunde betyda, att Danmark inte längre kunde vara en självständig stat, om en stormakt angrep landet.

Karā Dānija bija neitrāla, jo tā baidījās, ka iesaistīšanās dēļ Dānija vairs nevarētu būt neatkarīga valsts, ja tai uzbruktu kāda lielvalsts.

7
8

Den framgångsrika neutraliteten under kriget bekräftade regeringen, att det var möjligt för Danmark att hålla sig undan ett europeiskt storkrig.

Veiksmīgā neitralitāte kara laikā valdībai pierādīja, ka Dānijai bija iespējams neiesaistīties lielajā Eiropas karā.

9
10

Då den dansk-tyska gränsen sedan kriget 1864 gick uppe vid Kongeån (Nordslesvig), var där nu många tusen danskar schlesvigers, som skulle delta i kriget i den tyska armén.

Kad Dānijas un Vācijas robeža kopš kara 1864. gadā tika pārcelta līdz Kongeåen (Ziemeļšlēsviga), vairākiem tūkstošiem Dānijas ebreju nācās piedalīties karā, cīnoties vācu armijā.

11
12

Den dansk-tyska gränsen blev 1920 (två år efter kriget) nedflyttad, var den är idag. Detta kallas för “Återförening av södra Jylland med Danmark”. Här red kung Christian 10 över den nya gränsen.

Dānijas un Vācijas robeža 1920. gadā (divus gadus pēc kara) tika pārcelta tur, kur tā ir mūsdienās. To sauc par “Dienvidjitlandes atkalapvienošanos ar Dāniju”. Attēlā redzams karalis Kristians 10., kurš devies izjādē pa jauno robežu.

13
14

Cirka 30 000 schlesvigers dog i skyttegravarna under 1:a världskriget. Många skepp blev också sänkta och cirka 700 sjömän dog. Totalt dog över 9 miljoner under 1:a världskriget.

Pirmā pasaules kara laikā tranšejās gāja bojā aptuveni 30.000 šlēsvigiešu. Kā arī nogrima daudz kuģu, un gāja bojā aptuveni 700 jūrnieku. Kopumā Pirmā pasaules kara laikā gāja bojā vairāk nekā 9 miljoni cilvēku.

15
16

Även om Danmark var neutral i kriget, blev de ändå slagna. Alla leveranser som Danmark brukade få kunde inte komma till landet.

Lai arī Dānija karā bija neitrāla, tā tomēr tika ietekmēta. Visas piegādes, kuras Dānija parasti saņēma, nevarēja nogādāt valstī.

17
18

Det var stor brist på dagligvaror. År 1915, ett år efter att kriget bröt ut, var alla matpriser höjda med 30%. År 1918, vid krigets slut, var det 85%.

Bija liels pārtikas preču trūkums. 1915. gadā (gadu pēc kara sākuma) visu pārtikas produktu cenas bija palielinātas par 30%. 1918. gadā (kara beigās) tās bija palielinātas par 85%.

19
20

År 1917 köpte staten allt korn i Danmark och hyrde kornlager över hela landet. Priset på ett rågbröd steg med 30%.

1917. gadā valsts nopirka visus Dānijas graudus un nomāja visas valsts graudu uzglabātavas. Rudzu maizes cena palielinājās par 30%.

21
22

Under kriget blev befolkningen räknade och om de inte anmälde sig, fick de inte sina ransoneringskort, som gjorde att de kunde köpa mat.

Iedzīvotāji kara laikā tika skaitīti, un ja viņi nepierakstījās, viņiem netika izsniegtas normēšanas kartītes, kuras bija nepieciešamas, lai varētu iegādāties pārtiku.

23
24

1:a världskriget gav Danmark erfarenhet med krishantering, ransonering och statlig ekonomihantering. Dessa erfarenheter blev använda under krisen 1930-talet och under den tyska ockupationen 1940-1945 (2:a världskriget).

Pirmā Pasaules kara laikā Dānija guva pieredzi krīzes pārvarēšanā, normu izstrādē un valdības finanšu pārvaldībā. Šo pieredzi Dānija izmantoja krīzes laikā 1930. gados un vācu okupācijas laikā no 1940. līdz 1945. gadam (Otrā Pasaules kara laikā).

25
26
1:a världskriget i Danmark

Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh/ Nuotraukos/ Photo:
S1: Pxhere.com S4: Carl Pietzner (1853-1927) - commons.wikimedia.org
S6: Ukendt - “Det 3. Christiansborg” - 1914
S8: Holger Damgaard (1870-1945) - 1916
S10: Kolomaznik - commons.wikimedia.org
S12: Heinrich Dohm (1875-1940) - 1920
S14: Bmewett - pixabay.com
S16: ©Det Kongelige Bibliotek - Holger Damgaard
S18+20: Rigsarkivet - flickr.com
S22: Commons.wikimedia.org - 1918
S24: National Museum of Denmark - flickr.com
S26: Publicdomainpictures.net
Forrige side Næste side
X