kl
Tillbaka till sökning
Skift
språk
språk
klPlastikki immami - (FN17 nunarsuup anguniagaa)
Plastmasa okeānā
Freja Nicolajsen, Emma Gade og Stine Sørensen - Vonsild Skole
Översatt till lettiska av Daniels Tīde
4
Plastikki nunarsuup imartaani ajornartorsiuutaaqaaq. Ukiut tamaasa 8 million tons missaaniittut plastikkit immamut pisarput. Ilimagineqarpoq ukiut 10-t qaangiuppata 16 million toni immamut eqqarneqartalersimassasut.
Plastmasa ir milzīga problēma visos pasaules okeānos. Aptuveni 8 miljoni tonnu plastmasas nonāk okeānos katru gadu. Ir paredzams, ka pēc 10 gadiem 16 miljoni tonnu plastmasas atkritumu tiks izgāzti okeānā viena gada laikā.
6
Taakkunaniit Ukiumut 8 million toni plastikkit 70%-ii immap naqqanut kivisarput. Kingunerisinnaavaalu imaq plastikkeqarnerulissasoq aalisagaqarnermiit.
No 8 miljoniem tonnu plastmasas, kas ik gadu nonāk okeānā, 70% nogrimst. Drīz jūrā var būt vairāk plastmasas nekā zivis.
8
Danmarkimi Jyllandip kitaata sineriaani ukiut tamaasa 1000 ton plastikkit nunataanut tipisarsimapput.
Dānijas Jitlandes rietumu krastā katru gadu izskalo vairāk nekā 1000 tonnu plastmasas.
10
Plastikki immamiitilluni seqernup qinngornerisa UV-ata plastikki aqilisittarsimavaa. Taamaasilluni plastikki aserujanerulersarpoq, naggataatigullu mikroplastinngortarluni isinit takuneqarsinnaanngitsoq. Nungunngisaannassallutillu.
Kad plastmasa atrodas jūrā, saules izstarotie UV stari padara to trauslu. Tad plastmasa viegli sadalās gabalos un beigās pārvēršas par mikroplastmasu, kuru nevar saredzēt. Tā nekad nepazūd.
12
Plastikki sivisuumik piusarpoq mikroplastinngornissami tungaanut. Plastikkit ilaat ukiuni 500-juni piusarput mikroplastinngunnginnerminni.
Plastmasa ilgstoši saglabājas pirms pārtop mikroplastmasā. Daļa plastmasas saglabājas 500 gadus, pirms tā pārvēršas par mikroplastmasu.
14
Plastikki pisuulluni ukiumut miluumasut saaniluillu 100.000-tit missaaniittut timmissallu 1 mio. missaaniittut toqusarput. Isumaqartarsimagamik plastikki nerisassaasoq. Timmissat 95%-ii naavini plastikkiaraqartarsimapput.
Apmēram 100 000 zīdītāju un bruņurupuču un 1 miljons jūras putnu katru gadu mirst plastmasas dēļ. Viņi bieži domā, ka plastmasa ir pārtika. 95% - no visiem jūras putniem - kuņģī ir niecīgi plastmasas gabali.
16
Mikroplastit plastikkerujussuarnit ulorianarnerupput. Uumasut immamiittut tamarmik mikroplastit immamiittut iijorartoortarsimavaat.
Mikroplastmasa ir daudz bīstamāka nekā lieli plastmasas gabali. Proti, visi dzīvnieki okeānā absorbē mikroplastmasu no ūdens.
18
Uumasut immamiittut plastikkitorsimappata mikroplastitaa nerisatsinnut pisarpoq. Taamaasilluni Plastikkit nunamut eqqartakkagut ajornerusumik naatsinnut pisarput.
Kad dzīvnieki ēd plastmasu, mikroplastmasa nonāk jūras dzīvnieku organismos, kurus mēs zvejojam un ēdam. Tā rezultātā plastmasa, ko mēs izmetam uz zemes, sliktākajā gadījumā nonāk mūsu pašu vēderos.
20
Ilisimatuut paasisimavaat nunap sineriaata eqqaani 50 km-imi ungasissusilimmi inuit najugalinneersuusartut. Plastikkit teqqaasarsimapput immamullu pisarlutik.
Pētnieki ir noskaidrojuši, ka plastmasa bieži rodas no cilvēkiem, kas dzīvo 50 km attālumā no krasta, jo plastmasu vējš pūš apkārt un pēc tam iekšā okeānā.
22
Nunarsuup anguniagaata 14-ip iliuuseriniagaraa immami mingutitsineq annikillisarniassallugu. Eqqarsaatigisarsimaviuk plastikkinik igitsigaangavit sumut pisarneranik?
Pasaules 14. mērķis ir samazināt okeānu piesārņojumu. Vai tu padomā par to, ko nodari ar saviem plastmasas atkritumiem, kad tos izmet ārā?
Plastikki immami - (FN17 nunarsuup anguniagaa)
Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh: S1: photolib.noaa.gov S4: Brian Merrill - pixabay.com S6: Kevin Krejci - flickr.com S8: Sandra Altherr - pixabay.com S10: Kein - commons.wikimedia.org S12: MaxPixel.net S14:Stefan Leijon - flickr.com S16: Thue - commons.wikimedia.org S18: John Brookes - pixabay.com S20: RitaE - pixabay.com S22: Globalgoals.org
© 2019 atlantbib.org
X