Skipta um
tungumál
Planetene i vårt solsystem
Planētas mūsu Saules sistēmā

1. a og 6. b Vonsild Skole

þýtt á lettneska frá Emīls Bitāns, Elizabete Alise Meņģele
3
4

Vårt solsystem består av åtte planeter som kretser rundt solen. De første fire er steinplaneter og de siste fire er gassplaneter. Solen er en stor stjerne.

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Mūsu Saules sistēma sastāv no astoņām planētām, kuras riņķo ap Sauli. Pirmās četras ir iežu jeb Zemes grupas planētas un pēdējās četras ir gāzu planētas. Saule ir liela zvaigzne.

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
5
6

Planetene heter, i rekkefølge fra solen: Merkur, Venus, Tellus (Jorden), Mars, Jupiter, Saturn, Uranus og Neptun. Alle er oppkalt etter guder fra romersk mytologi.

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Planētas, sākot no tuvākās Saulei, sauc: Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Visas ir nosauktas romiešu mitoloģijas dievu vārdos.

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
7
8

Merkur er en mørk og øde steinplanet. Temperaturen kan nå helt opp til 450ºC om dagen og ned til -170ºC om natten. Det er den minste planeten.

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Merkurs ir tumša un neapdzīvota Zemes grupas planēta. Temperatūra dienā var sasniegt līdz pat 450°C un nokristies līdz -170°C naktī. Tā ir mazākā planēta.

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
9
10

Venus er den tredje minste planeten. Den er også den mest lyssterke, og kan derfor ofte ses fra Jorden. Temperaturen på Venus er alltid omkring 465ºC.

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Venera ir trešā mazākā planēta. Tā ir arī visspilgtākā, tāpēc to bieži redz no Zemes. Temperatūra uz Veneras vienmēr ir aptuveni 465°C.

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
11
12

Jorden heter egentlig Tellus. Den er på størrelse med Venus. Den kalles også “Den blå planet”. Det skyldes at ca. 70% er dekket av vann. Det er den eneste planeten med kjent liv. Rundt jorden kretser månen.

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Zemi latīniski sauc “Tellus jeb Terra”. Tā ir Veneras izmērā. To dēvē arī par “zilo planētu”, tādēļ ka aptuveni 70% klāj ūdens. Tā ir vienīgā planēta, uz kuras ir zināma dzīvība. Apkārt Zemei riņķo Mēness.

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
13
14

Mars kalles “Den røde planeten”. På Mars er temperaturen kaldere enn på Jorden. I gjennomsnitt -60ºC. Mars har to måner. Man har sendt flere ubemannede romraketter til Mars. Man arbeider med å sende mennesker til Mars en gang i fremtiden.

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Marsu dēvē par sarkano planētu. Uz Marsa temperatūra ir zemāka nekā uz Zemes, vidēji -60°C. Marsam ir divi pavadoņi. Uz Marsa nosūtītas vairākas bezpilota kosmosa raķetes. Tiek strādāts, lai kādreiz nākotnē nosūtītu cilvēkus uz Marsu.

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
15
16

Jupiter er den største planeten i hele solsystemet og veier nesten tre ganger så mye som alle andre planeter til sammen. Det er et gassplanet med en fast kjerne. Jupiter har 63 måner som man kjenner til.

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Jupiters ir lielākā planēta visā Saules sistēmā un sver gandrīz trīs reizes vairāk nekā visas pārējās planētas kopā. Tā ir gāzu planēta ar cietu kodolu. Jupiteram ir 63 zināmi pavadoņi.

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
17
18

Saturn er den nest største planeten. Det er den planeten med de tydeligste ringene rundt. Saturn er også en gassplanet. Saturn har 62 kjente måner.

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Saturns ir otra lielākā planēta. Tā ir planēta ar visskaidrāk redzamo gredzenu. Arī Saturns ir gāzu planēta. Saturnam ir 62 zināmi pavadoņi.

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
19
20

Uranus var den første planeten man oppdaget - i 1781. Det er den mest rolige gassplaneten i solsystemet. Det er nesten ingen stormer der. Den har ingen fast overflate, men mye is. Temperaturen er -200ºC. Uranus “ruller” rundt solen.

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Urāns bija pirmā planēta, kuru atklāja (1781.gadā). Tā ir vismierīgākā gāzu planēta Saules sistēmā. Tur gandrīz nav vētru. Tai nav cietas virsmas, bet ir daudz ledus. Temperatūra ir -200°C. Urāns „ripo” apkārt Saulei.

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
21
22

Neptun ligner på Uranus. Den er litt mindre, men veier mer. På Neptun er det de kraftigste orkanene i hele solsystemet. Der kan det være vind på over 2000 km/t. Man kjenner til 14 måner rundt Neptun.

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Neptūns līdzinās Urānam. Tas ir mazliet mazāks, bet sver vairāk. Uz Neptūna ir visspēcīgākās viesuļvētras visā Saules sistēmā. Var būt vējš ar ātrumu virs 2000 km/h. Ir zināmi apmēram 14 pavadoņi apkārt Neptūnam.

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
23
24

Vet du om noe annet som finnes i vårt solsystem?

NB
DA FO IS SV DE LT UK LSM

Vai jūs zināt kaut ko citu, kas atrodams mūsu Saules sistēmā?

DA NB FO IS SV DE LT UK LSM
LV
DA FO IS SV DE LT UK LSM
25
Planetene i vårt solsystem

Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh/ Nuotraukos/ Photo:
S1+4: Manvendra Singh - pixabay.com
S6: Image Editor - flickr.com
S8+10+12+16+18+20+22: NASA - commons.wikimedia.org
S14: ESA - commons.wikimedia.org
S24: Pxhere.com
© 2019 atlantbib.org
Forrige side Næste side
X