Atpakaļ pie meklētāja
Pakeisti
kalbą
kalbą
Planehta mijá biejveoalen
Planētas mūsu Saules sistēmā
1. a og 6. b Vonsild Skole
Išversta į latvių iš Emīls Bitāns, Elizabete Alise Meņģele
4
Mijá biejveoalen li gáktsa planehta ma biejve birra jålådi. Niellja åvdemus li gierggeplanehta ja niellja maŋemus li gásaplanehta. Biejvve l stuor násste.
Mūsu Saules sistēma sastāv no astoņām planētām, kuras riņķo ap Sauli. Pirmās četras ir iežu jeb Zemes grupas planētas un pēdējās četras ir gāzu planētas. Saule ir liela zvaigzne.
6
Planehta guddnedi lagámus biejves: Merkurius, Venus, Gaia (Ednam), Mars, Jupiter, Saturnus, Uranus och Neptunus. Gájkka li jubmela romak åsskos gåhtjoduvvam.
Planētas, sākot no tuvākās Saulei, sauc: Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Visas ir nosauktas romiešu mitoloģijas dievu vārdos.
8
Merkurius la sjievnnjis ja ruojos bákteplanehtta. Biejven máhttá gitta 450ºC (liegga tsiehka) ållit ja iján -170ºC (galmma tsiehka). Dat la unnemus planehtta.
Merkurs ir tumša un neapdzīvota Zemes grupas planēta. Temperatūra dienā var sasniegt līdz pat 450°C un nokristies līdz -170°C naktī. Tā ir mazākā planēta.
10
Venus la goalmát unnemus planehtta. Dat la aj tjuovggasamos, ja máhttá danen álu Ednamis vuojnnut. Venus la agev birrusin 465ºC (liegga tsiehka).
Venera ir trešā mazākā planēta. Tā ir arī visspilgtākā, tāpēc to bieži redz no Zemes. Temperatūra uz Veneras vienmēr ir aptuveni 465°C.
12
Ednam almma Gaiav guddnet. Sämmi stuorre degu Venus la.“ Alek/lahtte planehtta” aj gåhtjoduvvá. Danen gå birrusin 70% tjátjes gåbttjå. Dat la dat ájnna planehtta gånnå dåbddo viesso l. Ednama birra mánno jålåt.
Zemi latīniski sauc “Tellus jeb Terra”. Tā ir Veneras izmērā. To dēvē arī par “zilo planētu”, tādēļ ka aptuveni 70% klāj ūdens. Tā ir vienīgā planēta, uz kuras ir zināma dzīvība. Apkārt Zemei riņķo Mēness.
14
Mars gåhtjoduvvá dat ”ruoppsis planehtta”. Dat la tjoasskáp Marsan gå ednamin. Gasskamierre -60°C (galmma tsiehke). Marsan li guokta máno. Moadda ulmutjadagi vuobmanrakehta li rájaduvvam Marsaj. Garriji ulmutjijt Marsaj rádjat soames bále boahtteájgen.
Marsu dēvē par sarkano planētu. Uz Marsa temperatūra ir zemāka nekā uz Zemes, vidēji -60°C. Marsam ir divi pavadoņi. Uz Marsa nosūtītas vairākas bezpilota kosmosa raķetes. Tiek strādāts, lai kādreiz nākotnē nosūtītu cilvēkus uz Marsu.
16
Jupiter la stuorámus planehtta jårbbå biejveoalen ja la vargga gålmågierde låsep aktan gájkka planehtajs. Dat la gásaplanehtta nanos sisnutjijn. Jupiterin li 63 oahpes máno.
Jupiters ir lielākā planēta visā Saules sistēmā un sver gandrīz trīs reizes vairāk nekā visas pārējās planētas kopā. Tā ir gāzu planēta ar cietu kodolu. Jupiteram ir 63 zināmi pavadoņi.
18
Saturnus la vargga stuorámus planehtta. Danna li tjielggasamos gievlle birra. Saturnus la aj gásaplanehtta. Saturnusin li 62 máno oahpes mánuj.
Saturns ir otra lielākā planēta. Tā ir planēta ar visskaidrāk redzamo gredzenu. Arī Saturns ir gāzu planēta. Saturnam ir 62 zināmi pavadoņi.
20
Jahke 1781 lij Uranus dat vuostasj planehtta mejt ájtssin. Dat la sieddosamos gásaplánehtta biejveoalen. Ij vargga vå biekka. Danna ij la nanos ålgusj valla edna jiegŋa.Dat la -200°C (galmma tsiehka). Uranus biejve birra jålåt.
Urāns bija pirmā planēta, kuru atklāja (1781.gadā). Tā ir vismierīgākā gāzu planēta Saules sistēmā. Tur gandrīz nav vētru. Tai nav cietas virsmas, bet ir daudz ledus. Temperatūra ir -200°C. Urāns „ripo” apkārt Saulei.
22
Neptunus la Uranusa muoduk. Dat la binná unnep, valla däddá ienep. Neptunusin li garrasamos virro ålles biejveoalenin. Bieggat máhttá ienep gå 2000 km/d. Neptunusa birra li 14 máno.
Neptūns līdzinās Urānam. Tas ir mazliet mazāks, bet sver vairāk. Uz Neptūna ir visspēcīgākās viesuļvētras visā Saules sistēmā. Var būt vējš ar ātrumu virs 2000 km/h. Ir zināmi apmēram 14 pavadoņi apkārt Neptūnam.
24
Vai jūs zināt kaut ko citu, kas atrodams mūsu Saules sistēmā?
Planehta mijá biejveoalen
Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh/ Nuotraukos/ Photo:
S1+4: Manvendra Singh - pixabay.com
S6: Image Editor - flickr.com
S8+10+12+16+18+20+22: NASA - commons.wikimedia.org
S14: ESA - commons.wikimedia.org
S24: Pxhere.com
© 2023 atlantbib.org
X