Broyt
mál
Ziemassvētki Dānijā
Donsk jól

Laura Høj Christensen og Mikkeline Askebjerg Meyer Mærsk - Vonsild Skole

Týtt: June-Eyð Joensen
3
4

Dānijā Ziemassvētkus svin 24. decembra vakarā, lai atzīmētu Jēzus piedzimšanu. Dienu pirms Ziemassvētkiem.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Í Danmark halda vit jól um kvøldið 24. desembur fyri at minnast Jesu føðing, dagin fyri jóladag.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
5
6

Vārds “Ziemassvētki” pirmo reizi tika lietots vikingu laikmetā, apzīmējot Ziemas saulgriežus (jól). Ziemas saulgrieži (jól) bija svētki, kuros svinēja ziemas vidu (īsāko dienu gadā). Aptuveni 1100. gadā baznīcas Dānijā iepazīstināja ar “Ziemassvētku mieru”, tie bija Ziemassvētki, kuros svinēja Jēzus dzimšanu.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Orðið ”jól” varð brúkt longu í víkingatíðini. Jólini vóru ein veitsla, har víkingarnir hátíðarhildu hávetur (stytsta dag í árinum). Kirkjan setti ”jólafrið” í gildi í Danmark um ár 1100, sum seinni gjørdist til jólini, ið fagna minninum um Jesu føðing.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
7
8

Līdz pat Ziemassvētkiem tiek iedegtas daudzas kalendārsvecītes. Tas notiek no 1. līdz 24. decembrim. Tā nav sena Ziemassvētku tradīcija. Skolās 1900. gadu sākumā tas kļuva par ieradumu - skaitīt dienas līdz Ziemassvētkiem.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Fram til jóla tendra nógv kalendaraljós. Tað verður gjørt frá 1. til 24. desembur. Hetta er nýggjur jólasiður. Fyrst í 1900 gjørdist tað vanligt í skúlunum at telja dagarnar til jóla.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
9
10

Katru gadu decembra sākumā skolās ir rokdarbu diena. Pēc tam skolas tiek izdekorētas ar zvaigznītēm, eņģelīšiem, Ziemassvētku eglītēm un virtenēm.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Í skúlunum er “klippidagur” fyrst í desembur. Tá verða skúlarnir prýddir við stjørnum, einglum, jólatrøum og pappírsketum.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
11
12

13. decembrī liela daļa skolēnu apmeklē Svētās Lūcijas dienas pasākumus skolā. Tā ir tradīcija, kas aizsākās Dānijā Otrā pasaules kara laikā. Šī tradīcija radusies Zviedrijā.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

13. desembur ganga nógvir næmingar lusiugongu í skúlunum. Tað er siðvenja, sum tók seg upp í Danmark undir seinna veraldarbardaga. Siðvenjan kemur úr Svøríki.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
13
14

Ziemassvētku mēnesī bieži tiek cepti vaniļas cepumiņi, piparkūku cepumiņi, piparkūkas un ebreju kūciņas.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Í jólamánaðinum baka vit ofta vaniljukransar, piparnøtir, kleynur, siropskøkur og jødakøkur.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
15
16

Ziemassvētkos viss tiek rotāts ar, piemēram, Ziemassvētku eglēm, svecēm, Ziemassvētku eglīšu bumbām, eņģeļiem, zvaigznēm, rūķiem, sniegavīriem, rūķu cepurēm un ziemeļbriežiem.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Til jóla prýða vit við eitt nú jólatrøum, ljósum, jólakúlum, einglum, stjørnum, vættrum, kavamonnum, nissuhúgvum og reindýrum.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
17
18

Ziemassvētkos nāk Ziemassvētku vecītis. Dažās vietās viņš ierodas ar dāvanām bērniem. Daudzās pilsētās viņu var satikt decembra mēnesī.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Jólamaðurin kemur á jólum. Hjá summum kemur hann við gávum til børnini. Nógvastaðni ber til at hitta jólamannin í desemburmánaði.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
19
20

Daudzu skolu skolēni baznīcu apmeklē līdz pat Ziemassvētkiem, un daudzi cilvēki (baznīcu) apmeklē Ziemassvētku vakarā. Šī ir vienīgā diena gadā, kad visās Dānijas baznīcās ir tik daudz cilvēku.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Nógvir skúlar fara í kirkju beint fyri jól, og nógv fólk fara í kirkju jólaaftan. Hendan dagin í árinum fyllast kirkjurnar um alt landið.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
21
22

Ziemassvētku vakarā bieži tiek ēsts pīles vai cūkgaļas cepetis ar vārītiem kartupeļiem, brūno mērci, sarkanajiem kāpostiem un brūnajiem kartupeļiem, kurus pannā apcep cukurā. Desertā daudzi ēd rīsu pudiņu ar mandeli. Tas, kurš šo mandeli atrod, saņem dāvanu.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Jólaaftan eta nógv dunnu ella fleskasteik og hava kókað epli, brúna sós, reyðkál og brúnkað epli afturvið. Omaná eta nógv rísalamang við mandlu í. Tann, sum fær mandluna, vinnur eina gávu.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
23
24

Pirmā Ziemassvētku eglīte tika iedegta Dānijā 1811. gadā. Šī tradīcija radās Vācijā. Cilvēki dejoja apkārt Ziemassvētku eglītei un dziedāja, piemēram, “Augstu no eglītes zaļās galotnes” vai “Bētlemē ir piedzimis bērns”.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Fyrsta jólatræið varð tendrað í Danmark í 1811. Siðvenjan kom úr Týsklandi. Vit dansa um jólatræið og syngja millum annað ”Højt fra træets grønne top” og ”Eitt barn er føtt Betlehem”.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
25
26

Ziemassvētku vakarā visi saņem dāvanas. Tām jāatrodas zem Ziemassvētku eglītes. Kad jau ir pietiekami dejots ap eglīti, ir laiks atvērt dāvanas. Lielākā daļa pieaugušo dāvanas pērk un lielākā daļa bērnu veido paštaisītas dāvanas.

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Jólaaftan fáa vit gávur. Tær liggja undir jólatrænum. Tá ið vit hava dansað jólatræ, pakka vit gávur upp. Flestu vaksnu keypa gávur, meðan flestu børn gera gávur sjálvi.

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
27
28

Ne visi Dānijā svin Ziemassvētkus, un tos var svinēt ļoti dažādi. Vai jūsu ģimene svin Ziemassvētkus? Ja to darāt, tad kā jūs svinat šos svētkus?

LV
DA NB NN IS SV LT DE

Øll halda ikki jól í Danmark, og jól verða hildin á ymiskan hátt. Halda tit jól í tykkara familju? Um ja, hvussu halda tit jól?

DA NB NN IS SV LV LT DE
FO
DA NB NN IS SV LT DE
29
Ziemassvētki Dānijā

Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh/ Nuotraukos/ Photo:
S1+24: Malene Thyssen - commons.wikimedia.org
S4+6+8+16+26: pxhere.com
S10: Mikkeline Askebjerg Meyer Mærsk
S12+18+28: Stefan Nielsen
S14: Sindum - commons.wikimedia.org
S20: Vonsild kirke - Bococo - commons.wikimedia.org
S22: Nillerdk - commons.wikimedia.org
© 2019 atlantbib.org
Forrige side Næste side
X