Skift
språk
Fyrri heimstyrjöldin í Danmörku
1. Pasaules karš Dānijā

6.a Vonsild Skole (NZ)

Oversatt til latvisk av Enija Undīne Brakše
3
4

Fyrri heimsstyrjöldin hófst 1914 og lauk 1918. Ástæða stríðsins var morðið á Franz Ferdinand, sem var hertogi í Austurríki. Maðurinn, sem drap Franz Ferdinand, var Serbinn Gavriæo Princip

1. Pasaules karš sākās 1914. gadā un beidzās 1918. gadā. Kara iemesls bija Franča Ferdinanda slepkavība, kurš bija erchercogs Austrijā. Vīrietis, kurš nogalināja Franci Ferdinandu, bija serbs Gavrilo Princips.

5
6

Danmörk var hlutlaus í stríðinu af því maður óttaðist að þátttaka myndi enda sjálfstæði Danmerkur ef stórþjóð gerði árás landið.

Karā Dānija bija neitrāla, jo tā baidījās, ka iesaistīšanās dēļ Dānija vairs nevarētu būt neatkarīga valsts, ja tai uzbruktu kāda lielvalsts.

7
8

Árgangurríka hlutleysið í stríðinu sannaði fyrir stjórninni að það væri möguleiki fyrir Danmörk að halda sig utan við stríð.

Veiksmīgā neitralitāte kara laikā valdībai pierādīja, ka Dānijai bija iespējams neiesaistīties lielajā Eiropas karā.

9
10

Þegar landamæri Danmerkur við Þýskaland færðust upp í stríðinu 1864, að Kongeåen (Norður Slésvík), voru mörg þúsund Danir, Suður-Jótar, sem þurftu að taka þátt í stríðunu fyrir þýska herinn.

Kad Dānijas un Vācijas robeža kopš kara 1864. gadā tika pārcelta līdz Kongeåen (Ziemeļšlēsviga), vairākiem tūkstošiem Dānijas ebreju nācās piedalīties karā, cīnoties vācu armijā.

11
12

Landamæri Danmerkur og Þýskalands voru færð aftur 1920 (2 árum eftir stríð) og er í dag kallað ,,Sameining Suður Jótlands og Danmerkur”. Hér ríður Kong Christian 10. yfir nýju landamærin.

Dānijas un Vācijas robeža 1920. gadā (divus gadus pēc kara) tika pārcelta tur, kur tā ir mūsdienās. To sauc par “Dienvidjitlandes atkalapvienošanos ar Dāniju”. Attēlā redzams karalis Kristians 10., kurš devies izjādē pa jauno robežu.

13
14

Um 30 þúsund Suður-Jótar dóu í skotgröfunum í fyrri heimsstyrjöldinni. Mörgum skipum var sökkt og um 700 sjómenn dóu. Samanlagt dóu rúmlega 9 milljónir í stríðinu.

Pirmā pasaules kara laikā tranšejās gāja bojā aptuveni 30.000 šlēsvigiešu. Kā arī nogrima daudz kuģu, un gāja bojā aptuveni 700 jūrnieku. Kopumā Pirmā pasaules kara laikā gāja bojā vairāk nekā 9 miljoni cilvēku.

15
16

Þó svo að Danmörk hafi verið hlutlaus í stríðinu bitnaði það á þeim. Allt sem Danir þurftu komst ekki til landsins.

Lai arī Dānija karā bija neitrāla, tā tomēr tika ietekmēta. Visas piegādes, kuras Dānija parasti saņēma, nevarēja nogādāt valstī.

17
18

Það var mikill skortur á hversdagsvörum. Árið 1915, eftir upphaf stríðsins, hækkaði verð á matvörum um 30%. Árið 1918 þegar stríðinu laun var það 85%.

Bija liels pārtikas preču trūkums. 1915. gadā (gadu pēc kara sākuma) visu pārtikas produktu cenas bija palielinātas par 30%. 1918. gadā (kara beigās) tās bija palielinātas par 85%.

19
20

Árið 1917 keypti ríkið allt korn í Danmörku og leigði kornakra um allt land. Verð á rúgbrauði hækkaði um 30%.

1917. gadā valsts nopirka visus Dānijas graudus un nomāja visas valsts graudu uzglabātavas. Rudzu maizes cena palielinājās par 30%.

21
22

Á meðan stríðið geisaði var fólk talið og ef það skráði sig ekki fékk það ekki skömmtunarseðla sem notaðir voru til að kaupa mat.

Iedzīvotāji kara laikā tika skaitīti, un ja viņi nepierakstījās, viņiem netika izsniegtas normēšanas kartītes, kuras bija nepieciešamas, lai varētu iegādāties pārtiku.

23
24

Danmörk lærði kreppustjórnun, skömmtun og fjárhagsstýringu ríkisins af fyrri heimsstyrjöldinni. Reynslan var nýtt í kreppunni í kringum 1930 og undir hernámi Þjóðverja 1940-1942 (Seinni heimsstyrjöldin).

Pirmā Pasaules kara laikā Dānija guva pieredzi krīzes pārvarēšanā, normu izstrādē un valdības finanšu pārvaldībā. Šo pieredzi Dānija izmantoja krīzes laikā 1930. gados un vācu okupācijas laikā no 1940. līdz 1945. gadam (Otrā Pasaules kara laikā).

25
26
Fyrri heimstyrjöldin í Danmörku

Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh: S1: Pxhere.com S4: Carl Pietzner (1853-1927) - commons.wikimedia.org S6: Ukendt - “Det 3. Christiansborg” - 1914 S8: Holger Damgaard (1870-1945) - 1916 S10: Kolomaznik - commons.wikimedia.org S12: Heinrich Dohm (1875-1940) - 1920 S14: Bmewett - pixabay.com S16: ©Det Kongelige Bibliotek - Holger Damgaard S18+20: Rigsarkivet - flickr.com S22: Commons.wikimedia.org - 1918 S24: National Museum of Denmark - flickr.com S26: Publicdomainpictures.net
Forrige side Næste side
X