Pakeisti
kalbą
Play audiofileis
Ziemassvētki Dānijā
Dönsk jól

Laura Høj Christensen og Mikkeline Askebjerg Meyer Mærsk - Vonsild Skole

Išversta į íslensku iš 7. bekk Síðuskóla
3
4

Dānijā Ziemassvētkus svin 24. decembra vakarā, lai atzīmētu Jēzus piedzimšanu. Dienu pirms Ziemassvētkiem.

Við höldum jól þann 24. desember um kvöldið til að fagna fæðingu Jesú, daginn fyrir jóladag.


Play audiofile 5
6

Vārds “Ziemassvētki” pirmo reizi tika lietots vikingu laikmetā, apzīmējot Ziemas saulgriežus (jól). Ziemas saulgrieži (jól) bija svētki, kuros svinēja ziemas vidu (īsāko dienu gadā). Aptuveni 1100. gadā baznīcas Dānijā iepazīstināja ar “Ziemassvētku mieru”, tie bija Ziemassvētki, kuros svinēja Jēzus dzimšanu.

Orðið jól var fyrst notað á víkinga öld sem jól. Jólin voru veisla þar sem maður fagnaði miðvetri (stysti dagur ársins). Um 1100 innleiddi kirkjan ,,jólafrið” í Danmörku, sem urðu jólin til að fagna fæðingu Jesú.


Play audiofile 7
8

Līdz pat Ziemassvētkiem tiek iedegtas daudzas kalendārsvecītes. Tas notiek no 1. līdz 24. decembrim. Tā nav sena Ziemassvētku tradīcija. Skolās 1900. gadu sākumā tas kļuva par ieradumu - skaitīt dienas līdz Ziemassvētkiem.

Fram að jólum kveikir maður á dagatalakerti. Það er gert frá 1. til 24. desember. Þetta er ný jólahefð. Um 1900 varð algengt að telja dagana niður í skólanum.


Play audiofile 9
10

Katru gadu decembra sākumā skolās ir rokdarbu diena. Pēc tam skolas tiek izdekorētas ar zvaigznītēm, eņģelīšiem, Ziemassvētku eglītēm un virtenēm.

Í skólanum er föndurdagur haldinn árlega í byrjun desember. Þá er skólinn skreyttur með stjörnum, englum, jólatrjám og óróa.


Play audiofile 11
12

13. decembrī liela daļa skolēnu apmeklē Svētās Lūcijas dienas pasākumus skolā. Tā ir tradīcija, kas aizsākās Dānijā Otrā pasaules kara laikā. Šī tradīcija radusies Zviedrijā.

Þann 13. desember fara margir nemendur í Sankt Lucia skrúðgöngu í skólanum. Þetta er hefð í Danmörku frá seinni heimstyrjöldinni. Hefðin koma frá Svíþjóð.


Play audiofile 13
14

Ziemassvētku mēnesī bieži tiek cepti vaniļas cepumiņi, piparkūku cepumiņi, piparkūkas un ebreju kūciņas.

Í jólamánuðnum bakar maður oft vanilluhringi, piparkökur, kleinur, brúnkökur og gyðingakökur.


Play audiofile 15
16

Ziemassvētkos viss tiek rotāts ar, piemēram, Ziemassvētku eglēm, svecēm, Ziemassvētku eglīšu bumbām, eņģeļiem, zvaigznēm, rūķiem, sniegavīriem, rūķu cepurēm un ziemeļbriežiem.

Á jólunum skreyta margir með til dæmis jólatrjám, kertum, jólakúlum, englum, stjörnum, jólasveinum, snjókörlum, jólasveinahúfum og hreindýrum.


Play audiofile 17
18

Ziemassvētkos nāk Ziemassvētku vecītis. Dažās vietās viņš ierodas ar dāvanām bērniem. Daudzās pilsētās viņu var satikt decembra mēnesī.

Á jólunum kemur jólasveinninn. Hann kemur á suma staði með gjafir handa börnum. Í mörgum bæjum getur maður hitt jólasveininn í desember.


Play audiofile 19
20

Daudzu skolu skolēni baznīcu apmeklē līdz pat Ziemassvētkiem, un daudzi cilvēki (baznīcu) apmeklē Ziemassvētku vakarā. Šī ir vienīgā diena gadā, kad visās Dānijas baznīcās ir tik daudz cilvēku.

Margir skólar fara í kirkju þegar líður að jólum og margt fólk fer á aðfangadagskvöld. Þennan eina dag á árinu fyllast kirkjur landsins.


Play audiofile 21
22

Ziemassvētku vakarā bieži tiek ēsts pīles vai cūkgaļas cepetis ar vārītiem kartupeļiem, brūno mērci, sarkanajiem kāpostiem un brūnajiem kartupeļiem, kurus pannā apcep cukurā. Desertā daudzi ēd rīsu pudiņu ar mandeli. Tas, kurš šo mandeli atrod, saņem dāvanu.

Á aðfangadag er oft borðuð önd eða svínasteik með soðnum kartöflum, brúnni sósu, rauðkáli og sykurbrúnuðum kartöflum. Í eftirrétt er oft grjónagrautur með möndlu í. Sá sem fær möndluna vinnur gjöf.


Play audiofile 23
24

Pirmā Ziemassvētku eglīte tika iedegta Dānijā 1811. gadā. Šī tradīcija radās Vācijā. Cilvēki dejoja apkārt Ziemassvētku eglītei un dziedāja, piemēram, “Augstu no eglītes zaļās galotnes” vai “Bētlemē ir piedzimis bērns”.

Fyrsta jólatréð í Danmörku var tendrað árið 1811. Hefðin kom frá Þýskalandi. Maður dansar í kringum jólatréð og syngur t.d. “Hátt frá græna toppi trésins” eða ”Barn er fætt í Betlehem.”


Play audiofile 25
26

Ziemassvētku vakarā visi saņem dāvanas. Tām jāatrodas zem Ziemassvētku eglītes. Kad jau ir pietiekami dejots ap eglīti, ir laiks atvērt dāvanas. Lielākā daļa pieaugušo dāvanas pērk un lielākā daļa bērnu veido paštaisītas dāvanas.

Á Aðfangadag fær maður gjafir. Þær eiga að liggja undir jólatrénu. Þegar búið er að dansað í kringum jólatréð opnar maður pakkana. Flestir fullorðnir kaupa gjafir og flest börn búa til heimagerðar gjafir.


Play audiofile 27
28

Ne visi Dānijā svin Ziemassvētkus, un tos var svinēt ļoti dažādi. Vai jūsu ģimene svin Ziemassvētkus? Ja to darāt, tad kā jūs svinat šos svētkus?

Það fagna ekki allir jólunum í Danmörku. Jólin eru haldin á mismunandi hátt. Eru haldin jól í þinni fjöldskyldu? Ef þið gerið það, hverning haldið þið jól?


Play audiofile 29
Ziemassvētki Dānijā

Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh/ Nuotraukos/ Photo:
S1+24: Malene Thyssen - commons.wikimedia.org
S4+6+8+16+26: pxhere.com
S10: Mikkeline Askebjerg Meyer Mærsk
S12+18+28: Stefan Nielsen
S14: Sindum - commons.wikimedia.org
S20: Vonsild kirke - Bococo - commons.wikimedia.org
S22: Nillerdk - commons.wikimedia.org
Forrige side Næste side
X