Pakeisti
kalbą
1. Pasaules karš Dānijā
1. heimsbardagi í Danmark

6.a Vonsild Skole (NZ)

Išversta į farerų iš Asta Wolles
3
4

1. Pasaules karš sākās 1914. gadā un beidzās 1918. gadā. Kara iemesls bija Franča Ferdinanda slepkavība, kurš bija erchercogs Austrijā. Vīrietis, kurš nogalināja Franci Ferdinandu, bija serbs Gavrilo Princips.

1. heimsbardagi byrjaði í 1914 og endaði 1918. Upprunin til kríggið var, at erkahertogin í Eysturríki, Franz Ferdinand, varð dripin. Maðurin, ið tók hann av døgum, var serbin Gavrilo Princip.

5
6

Karā Dānija bija neitrāla, jo tā baidījās, ka iesaistīšanās dēļ Dānija vairs nevarētu būt neatkarīga valsts, ja tai uzbruktu kāda lielvalsts.

Danmark var uttanveltað í krígnum, tí vandi var fyri, at um eitt stórveldi leyp á, kundi Danmark missa sítt sjálvræði.

7
8

Veiksmīgā neitralitāte kara laikā valdībai pierādīja, ka Dānijai bija iespējams neiesaistīties lielajā Eiropas karā.

Danska stjórnin sá, at við at halda seg uttanveltað, var møguligt hjá Danmark at halda seg uttan fyri eitt evropiskt stórkríggj.

9
10

Kad Dānijas un Vācijas robeža kopš kara 1864. gadā tika pārcelta līdz Kongeåen (Ziemeļšlēsviga), vairākiem tūkstošiem Dānijas ebreju nācās piedalīties karā, cīnoties vācu armijā.

Markið millum Danmark og Týskland hevði síðani 1864 verið við Kongeåen (Norðurslesvík), og tí vóru nú fleiri túsund danskir suðurjútar noyddir at fara í kríggj fyri Týskland.

11
12

Dānijas un Vācijas robeža 1920. gadā (divus gadus pēc kara) tika pārcelta tur, kur tā ir mūsdienās. To sauc par “Dienvidjitlandes atkalapvienošanos ar Dāniju”. Attēlā redzams karalis Kristians 10., kurš devies izjādē pa jauno robežu.

Í 1920, tvey ár eftir, at kríggið endaði, varð markið flutt suður, har tað er í dag. Hetta verður rópt “Endursameiningin av Suðurjyllandi við Danmark.” Á myndini ríður Christian kongur 10. um nýggja markið.

13
14

Pirmā pasaules kara laikā tranšejās gāja bojā aptuveni 30.000 šlēsvigiešu. Kā arī nogrima daudz kuģu, un gāja bojā aptuveni 700 jūrnieku. Kopumā Pirmā pasaules kara laikā gāja bojā vairāk nekā 9 miljoni cilvēku.

Umleið 30.000 suðurjútar doyðu í skotgravunum undir 1. heimsbardaga. Eisini vórðu mong skip søkt, og umleið 700 sjómenn sjólótust. Tilsaman doyðu stívliga 9 milliónir fólk undir 1. heimsbardaga.

15
16

Lai arī Dānija karā bija neitrāla, tā tomēr tika ietekmēta. Visas piegādes, kuras Dānija parasti saņēma, nevarēja nogādāt valstī.

Hóast Danmark var uttanveltað, varð tað kortini rakt av krígnum. Allar veitingar, sum Danmark vanliga fekk, sluppu ikki fram.

17
18

Bija liels pārtikas preču trūkums. 1915. gadā (gadu pēc kara sākuma) visu pārtikas produktu cenas bija palielinātas par 30%. 1918. gadā (kara beigās) tās bija palielinātas par 85%.

Gerandisvørur fóru at tróta. Í 1915, eitt ár eftir, at bardagin kyknaði, var kostnaðurin fyri húsarhaldsvørur hækkaður við 30 prosentum. í 1918, tá bardagin var av, var hann hækkađur 85 prosent.

19
20

1917. gadā valsts nopirka visus Dānijas graudus un nomāja visas valsts graudu uzglabātavas. Rudzu maizes cena palielinājās par 30%.

Í 1917 keypti staturin alt kornið í Danmark og leigaði korngoymslur kring alt landið. Prísurin á rugbreyði hækkaði við 30 prosentum.

21
22

Iedzīvotāji kara laikā tika skaitīti, un ja viņi nepierakstījās, viņiem netika izsniegtas normēšanas kartītes, kuras bija nepieciešamas, lai varētu iegādāties pārtiku.

Undir krígnum vóru fólkateljingar, og um fólk ikki møttu, fingu tey einki skamtanarkort, sum var neyðugt, um tey skuldu keypa mat.

23
24

Pirmā Pasaules kara laikā Dānija guva pieredzi krīzes pārvarēšanā, normu izstrādē un valdības finanšu pārvaldībā. Šo pieredzi Dānija izmantoja krīzes laikā 1930. gados un vācu okupācijas laikā no 1940. līdz 1945. gadam (Otrā Pasaules kara laikā).

1. heimsbardagi hevði við sær, at Danmark fekk royndir við kreppustýring, skamtan og ríkisfíggjarstýring. Undir kreppuni í 1930unum og undir týsku hersetingini í 1940-1945 komu hesar royndir Danmark til góðar.

25
26
1. Pasaules karš Dānijā

Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh/ Nuotraukos/ Photo:
S1: Pxhere.com S4: Carl Pietzner (1853-1927) - commons.wikimedia.org
S6: Ukendt - “Det 3. Christiansborg” - 1914
S8: Holger Damgaard (1870-1945) - 1916
S10: Kolomaznik - commons.wikimedia.org
S12: Heinrich Dohm (1875-1940) - 1920
S14: Bmewett - pixabay.com
S16: ©Det Kongelige Bibliotek - Holger Damgaard
S18+20: Rigsarkivet - flickr.com
S22: Commons.wikimedia.org - 1918
S24: National Museum of Denmark - flickr.com
S26: Publicdomainpictures.net
Forrige side Næste side
X