Vaheta
keelt
Play audiofilede
Plastmasa okeānā
Plastik im Meer - (Die 17 - UN Weltziele)

Freja Nicolajsen, Emma Gade og Stine Sørensen - Vonsild Skole

Tõlkija: Stina Umland
3
4

Plastmasa ir milzīga problēma visos pasaules okeānos. Aptuveni 8 miljoni tonnu plastmasas nonāk okeānos katru gadu. Ir paredzams, ka pēc 10 gadiem 16 miljoni tonnu plastmasas atkritumu tiks izgāzti okeānā viena gada laikā.

LV
DA IS FO SV NB NN FI KL LT

Plastik ist ein großes Problem in den Weltmeeren. Es gibt ca. 8 mio. Tonnen Plastik, das jedes Jahr in dem Meer endet. Man erwartet, dass  in 10 Jahren 16 Millionen Tonnen pro Jahr abgeleitet werden.


Play audiofile
DA IS FO SV NB NN FI KL LV LT
DE
DA IS FO SV NB NN FI KL LT
5
6

No 8 miljoniem tonnu plastmasas, kas ik gadu nonāk okeānā, 70% nogrimst. Drīz jūrā var būt vairāk plastmasas nekā zivis.

LV
DA IS FO SV NB NN FI KL LT

Von den 8 millionen Tonnen Plastik, welches jährlich im Meer endet, sinkt 70% von dem auf den Grund. Bald kann dort mehr Plastik als Fische im Meer sein.


Play audiofile
DA IS FO SV NB NN FI KL LV LT
DE
DA IS FO SV NB NN FI KL LT
7
8

Dānijas Jitlandes rietumu krastā katru gadu izskalo vairāk nekā 1000 tonnu plastmasas.

LV
DA IS FO SV NB NN FI KL LT

An der jütischen Westküste in Dänemark treiben über 1000 Tonnen Plastik jedes Jahr an Land.


Play audiofile
DA IS FO SV NB NN FI KL LV LT
DE
DA IS FO SV NB NN FI KL LT
9
10

Kad plastmasa atrodas jūrā, saules izstarotie UV stari padara to trauslu. Tad plastmasa viegli sadalās gabalos un beigās pārvēršas par mikroplastmasu, kuru nevar saredzēt. Tā nekad nepazūd.

LV
DA IS FO SV NB NN FI KL LT

Wenn Plastik im Meer liegt, dann machen die UV - Strahlen der Sonne das Plastik spröde. So geht das Plastik leicht kaputt und wird zum Schluss zu Mikroplastik, welches man nicht sehen kann. Das verschwindet nie.


Play audiofile
DA IS FO SV NB NN FI KL LV LT
DE
DA IS FO SV NB NN FI KL LT
11
12

Plastmasa ilgstoši saglabājas pirms pārtop mikroplastmasā. Daļa plastmasas saglabājas 500 gadus, pirms tā pārvēršas par mikroplastmasu.

LV
DA IS FO SV NB NN FI KL LT

Plastik hält lange Zeit an, bevor es zu Mikroplastik wird. Einiges Plastik hält bis zu 500 Jahre an, bevor es zu Mikroplastik wird.


Play audiofile
DA IS FO SV NB NN FI KL LV LT
DE
DA IS FO SV NB NN FI KL LT
13
14

Apmēram 100 000 zīdītāju un bruņurupuču un 1 miljons jūras putnu katru gadu mirst plastmasas dēļ. Viņi bieži domā, ka plastmasa ir pārtika. 95% - no visiem jūras putniem - kuņģī ir niecīgi plastmasas gabali.

LV
DA IS FO SV NB NN FI KL LT

Etwa 100.000 Säugetiere und Schildkröten und 1 mio. Meeresvögel sterben jedes Jahr aufgrund von Plastik. Sie denken oft, das Plastik Fressen ist. 95% von allen Meeresvögeln haben winzig kleine Plastikstücke im Magen.


Play audiofile
DA IS FO SV NB NN FI KL LV LT
DE
DA IS FO SV NB NN FI KL LT
15
16

Mikroplastmasa ir daudz bīstamāka nekā lieli plastmasas gabali. Proti, visi dzīvnieki okeānā absorbē mikroplastmasu no ūdens.

LV
DA IS FO SV NB NN FI KL LT

Mikroplastik ist viel gefährlicher als wenn dort große Plastikstücke sind. Alle Tiere im Meer kommen nämlich dazu das Mikroplastik aufzunehmen.


Play audiofile
DA IS FO SV NB NN FI KL LV LT
DE
DA IS FO SV NB NN FI KL LT
17
18

Kad dzīvnieki ēd plastmasu, mikroplastmasa nonāk jūras dzīvnieku organismos, kurus mēs zvejojam un ēdam. Tā rezultātā plastmasa, ko mēs izmetam uz zemes, sliktākajā gadījumā nonāk mūsu pašu vēderos.

LV
DA IS FO SV NB NN FI KL LT

Wenn Tiere Plastik fressen endet das Mikroplastik in dem Essen, was wir aus dem Meer essen. Dadurch kommt das Plastik, das wir auf den Boden werfen, im schlimmsten Fall am Ende in unsere eigenen Mägen.


Play audiofile
DA IS FO SV NB NN FI KL LV LT
DE
DA IS FO SV NB NN FI KL LT
19
20

Pētnieki ir noskaidrojuši, ka plastmasa bieži rodas no cilvēkiem, kas dzīvo 50 km attālumā no krasta, jo plastmasu vējš pūš apkārt un pēc tam iekšā okeānā.

LV
DA IS FO SV NB NN FI KL LT

Forscher haben herausgefunden, dass Plastik häufig von Menschen kommt, die 50 km weg von der Küste wohnen, weil das Plastik herum geweht wird im Meer.


Play audiofile
DA IS FO SV NB NN FI KL LV LT
DE
DA IS FO SV NB NN FI KL LT
21
22

Pasaules 14. mērķis ir samazināt okeānu piesārņojumu. Vai tu padomā par to, ko nodari ar saviem plastmasas atkritumiem, kad tos izmet ārā?

LV
DA IS FO SV NB NN FI KL LT

Das Weltziel 14 handelt u.a., dass die Verunreinigung des Meeres reduziert werden soll. Denkst du darüber nach, was du mit deinem Plastikabfall machst, wenn du es wegwirfst?


Play audiofile
DA IS FO SV NB NN FI KL LV LT
DE
DA IS FO SV NB NN FI KL LT
23
Plastmasa okeānā

Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh/ Nuotraukos/ Photo:
S1: Photolib.noaa.gov
S4: Brian Merrill - pixabay.com
S6: Kevin Krejci - flickr.com
S8: Sandra Altherr - pixabay.com
S10: Kein - commons.wikimedia.org
S12: MaxPixel.net
S14: Stefan Leijon - flickr.com
S16: Thue - commons.wikimedia.org
S18: John Brookes - pixabay.com
S20: RitaE - pixabay.com
S22: Globalgoals.org

Globalgoals.org
© 2019 atlantbib.org
Forrige side Næste side
X